SUMÁRIO. Série I, N. 38. Jornal da República. Quarta-Feira, 3 de Outubro de 2018 $ 1.00 PUBLICAÇÃO OFICIAL DA REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR - LESTE

Documentos relacionados
Jornal da República. Quarta-Feira, 17 de Janeiro de 2018 SUMÁRIO

Seja um bom cidadão, seja um novo herói para a nossa Nação Política e Estrategia do Investimento Fundo Petrolífero

Jornal da República. PRIMEIRO MINISTRO : Despacho nº 011/IVGC/PM/

REJIME ATU REGULA NA IN BA BENS IMÓVEIS NE EBÉ LAIHA DISPUTA

PM timoroan husu realizmu iha planeamentu ba Orsamentu Estadu 2017 nian

TRIBUNAL DE RECURSO Câmara de Contas

Komentáriu Ba Diresaun Jerál Estatístika - Ministériu Finansa Timor-Leste. Kestionariu Peskiza ba Atividade Negósiu 2015 Nian.

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN SISTEMA JUDISIÁL SUBMISAUN: EZBOSU LEI IMPRENSA VERSAUN DAHULUK

Demisaun Governu no Disolusaun Parlamentu Nasional

Relatorio ba Comissaun C Parlamento nian kona ba TSP II nia Missaun

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE GABINETE DO PRIMEIRO-MINISTRO DISKURSU HOSI SUA EXCELENCIA PRIMEIRU MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO

BA PROPOSTA ORSAMENTU PARLAMENTU NASIONAL TINAN FISKAL 2014 Luta Hamutuk, Haburas Foundation, Fundasaun Mahein, CEPAD & TLMDC

Observasaun Preliminariu KKFP kona ba Orsamento Geral do Estado 2009

Ekipa dezenvolve Kualifikasaun. Esperensia Dezenvolve Kualifikasaun Nasional no Kursu area Servisu Sosiàl Nivel de Juñu 2017

INTERVENSAUN POLITIKA BANKADA PARTIDO CNRT NIAN, IHA ÂMBITU RE-APRESIASAUN BA VETO POLITIKO BA OJE 2016, HUSI SUA EXCELÊNCIA,...

REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTE PARLAMENTU NASIONAL

REGULAMENTU KAMPAÑA ELEITORÁL

Regulamenta atividades fiskalizasaun, observasaun no kobertura mediátika ba eleisaun Deputadus Parlamentu Nasional

Série I, N. 42 SUMÁRIO. Jornal da República. Quarta-Feira, 23 de Novembro de 2011 $ 1.00 DIPLOMA MINISTERIAL NO. 23/ 2011.

OGE 2018 : BAZE LEGAL, MONTANTE, FONTES, FOKUS EXECUCAO, ALOKASAUN SEITORAL. Mericio Juvinal dos Reis AKARA (Secretario Estado Comunicacao Social)

REZUMU ANÁLIZE JURÍDIKU

1. Ha'u halo ona alerta katak investimentu daudaun nian labele sakrifika dezenvolvimentu aban-bainrua nian.

Proposta Lei Komisaun Anti Korupsaun

Resultadu Apuramentu Nasional (Provizóriu) husi Eleisaun Parlamentar 30 de Junho de 2007

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS... KOMUNIKADU BA IMPRENSA

Jornal da República DECRETO-LEI N.º 25/2015. DEKRETU-LEI N. u 25/2015. de 5 de Agosto. iha loron 5 fulan Agostu

RELATORIU BA FULAN TOLU NIAN FUNDU PETROLEU TIMOR - LESTE. Ba fulan tolu remata iha 31 Dezembru Apresenta ba Ministra Plano no Finansas

INTERVENSAUN BA PLENÁRIA EXTRAORDINÁRIA IHA PARLAMENTU NASIONAL KONA BA APRESIASAUN FOUN DEKRETO PARLAMENTU NASIONAL Nº20/III - OGE 2016

MINISTÉRIO DA JUSTIÇA. Consulta Pública. Anteprojekto de Lei estabelese Regime Espesial hodi Define Titularidade ba Bens Imoveis (Lei de Terras)

Número Extraordinário

RELATÓRIU BA AUDITORIA

Favor revee hikas projesaun husi reseita no despeza total bainhira ita-boot halo revizaun ba Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2015.

Lei Fundu Minarai nian

DISKURSU EXSELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO IHA OKASIAUN SESAUN PLENÁRIA EXTRAORDINÁRIA DISKUSAUN NO VOTASAUN IHA JENERALIDADE BA

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu

Boletim Económico. Publikasaun fulan tolu husi Autoridade Bankária no Pagamentos Timor-Leste nian

Liufali tan ITIE nian. Modelo transparência Timor-Leste nian

VERSÃO EXPERIMENTAL BA JORNAL PARLAMENTO NACIONAL TIMOR-LESTE

RELATORIU BA FULAN TOLU NIAN FUNDU PETROLEU TIMOR - LESTE. Ba fulan tolu remata iha 30 Setembru Apresenta ba Ministra Plano no Finansas

KONVENSAUN INTERNASIONÁL KONA-BA DIREITU EKONÓMIKU, SOSIÁL NO KULTURÁL

Matadalan ba Orsamentu

Relatóriu husi Grupu Serbisu kona-ba Revizaun Periódika Universál*

Avó Me ar. Tuir imi-nia hanoin, Sandrina tenke halo saida atu ajuda nia avó?

9 \1.?9 DEBATE age 2016 ~ INTERVENCAO INICIAL BANCADA FRETILIN

Proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) 2015 ba Polisiamentu Komunitariu Presiza Apoiu Polítika husi Parlamentu Nasional

Dezenvolvimentu projetu infrastrutura sira no dezafiu ba implementasaun Lisensamentu ambientál iha Timor-Leste.

Manual Boa-Governasaun. Provedoria Direitus Humanus no Justisa

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 5 JOVEN SIRA HO DEFISIENSIA

Loron dahuluk debate Programa VII Governo nian

Proposta Reforma Lei Tributária Hs. Viriato Seac (2)

Helder Lopes Principal Economist and Chief of Staff Ministry of Finance

Jornal da República DIPLOMA MINISTERIAL N.º 47/2017 DIPLOMA MINISTERIAL N.º 47/2017. de 2 de Agosto. de 2 de Agosto

Komentáriu Sosiedade Sivíl ba Enkontru Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste iha Setór Ekonomia. 6 Juñu Konteúdu.

República Democrática de Timor-Leste Ministério da Agricultura e Pescas. Tékniku Kuda Fehuk Midar Ne ebé Di ak

3/16/2017 BENVINDU. Observador Nasional no Konvidadus iha programa dezamina Informasaun Jeral ba Observador. Dili -STAE, 16 Marsu 2017

Conselho de Imprensa. Matadalan hodi interpreta Kode Étika Jornalítika nebe aprova ona husi Regulamentu Administrativu n. u 1/2017, 13 de Janeiro

Submisaun Luta Hamutuk Orçamento Rectificativo do Orçamento Geral do Estado 2010

Pobreza no moris iha TL

Analiza no monitor Orsamentu Jerál Estadu

Seksaun II: Análiza konabá Esbozu Lei Instituisaun Memória no mós Reparasaun

Husi almamater ida, ho neon ida, hamutuk nu udar roman ba Timór-Leste

Reservado ao BNCTL Rezenrvadu ba BNCTL

Reprezentante Espesial Sekretáriu-Jeral Nasoins Unidas nian ba Timor- Leste no Primeiru Ministru Repúblika Demokrátika Timor-Leste;

TAMBA SÁ V GOVERNO KONSTITUSIONAL HAMOSU SEFI.?

AVALIASAUN BA SETÓR PRIVADU (SUMÁRIU)

REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR LESTE PROVEDORIA DIREITUS HUMANUS NO JUSTISA

ANTEPROJECTO REGIME ESPECIAL PARA A DEFINIÇÃO DA TITULARIDADE DE BENS IMÓVEIS (LEI DE TERRAS) VERSAO PARA KONSULTA PUBLIKA TETUM

INSTITUTO DE PETRÓLEO E GEOLOGIA DE TIMOR-LESTE, I.P. [TIMOR-LESTE INSTITUTE OF PETROLIU AND GEOLOGY] Dekreto Lei Numeru.

Deklarasaun Sosiedade Sivíl ba Enkontru Timor-Leste ho Parseiru Dezenvolvimentu iha Setór Dezenvolvimentu Ekonómiku 1 19 Juñu 2013

La o Hamutuk. Ezboso Lei Anti-Korupsaun

PRESIDÊNCIA DA REPÚBLICA GABINETE DO PRESIDENTE

Jose Neves Samalarua

Versaun hodi hala o KONSULTA PÚBLIKA 2 / Dokumento ida ne e para referensia de it / Tradusaun ida ne e la os ofisiál ANTEPROJECTO

Surat posisaun Timor-Leste nian - TSDA nia Futuro

Submisaun ba Departamentu Area Protejidu Sekretariadu Estadu Floresta, RDTL. 26 Marsu 2013

Instituisaun Mídia Profisionál no Rekursu Jornalista iha Timor-Leste

EPS Servisus móveis (App) manual

[SCAN HUSI FOTOKOPIA]

Sertifikadu Investidór Certificado de Investidor. Kestionáriu Questionário

Komponente PTM. Efeitu hosi Projetu Tasi Mane ba ekonomia no povu nia moris. Impaktu TMP ba sosio-ambiental. Projetu infrastrutura Petróleu Tasi Mane

Quarta-feira, 06 de Setembro de 2017 I Série-A -2 JORNAL IV. LEGISLATURA 1.ª SESSÃO LEGISLATIVA ( )

Submisaun Ba Prezidente da Repúblika Timor-Leste. Husi. La o Hamutuk. relasiona ho

GLOSÁRIU ELEISAUN NIAN

6:16 das kwat minut śiźɨme 6:37 kɨź kwiń minuttek śiźɨm 7:07 śiźɨm minut támɨse 7:51 ukmɨs minuttek támɨs 10:00 das ćas. Kəńa aĺi dɨr?

Website:

Reforma Polísia no Jéneru

Jornal da República DIPLOMA MINISTERIAL N.º 45 /2017 DIPLOMA MINISTERIAL N.º 45 /2017. de 2 de Agosto. de 2 de Agosto

DEKLARASAUN UNIVERSÁL DIREITUS UMANUS NIAN

Jornal da República DIPLOMA MINISTERIAL N O 45 / de 14 de Setembro SOBRE O LEVANTAMENTO CADASTRAL

2014 Projetu Observasaun Parlamentu

Analiza Orsamentu Seitor Siguransa do Estadu ba Tinan 2012: Tuir Prespektiva Sosidade Sivil Nian

SITUASAUN Governasaun demokrátika iha Timor-Leste

Submisaun ba Komisaun A Parlamentu Nasionál Repúblika Demokrátika de Timor-Leste

PARTE A: TROKA SUBSTANTIVA ALTERASAUN BA DEKRETU-LEI N. 3/2015, loron-15 fulan-janeiru

Ohin, Bankada Partido CNRT hakarak halo apresiasaun jeral no perspektiva global e politika ba OGE tinan 2013.

Rezolusaun Parlamentu Nasional No. 11/2014 (Da necessidade de Realizaçāo de uma Auditoria ao Sector da Justiça) Introdusaun

Husi: Decio Ribeiro Sarmento, BMSc, MPH

La o Hamutuk Institute Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Pergunta Taur Matan Ruak Francisco Guterres Lu-Olo

Timor-Leste MAIS CIDADANIA, MAIS DESENVOLVIMENTO. Mais e melhor intervenção local das Organizações da Sociedade Civil

AVALIASAUN BA SETÓR NE E (SUMÁRIU): TRANSPORTE TERRESTRE/ESTRADA. 1. Dezempeñu, Problema, no Oportunidade sira iha Setór ne e

Transcrição:

Quarta-Feira, 3 de Outubro de 201 Série I, N. 3 $ 1.00 PUBLICAÇÃO OFICIAL DA REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR - LESTE SUMÁRIO COMMISÃO NACIONAL DE ELEIÇÕES : Deliberasaun CNE 23/IX/201 Aprovasaun Rezultadu Final Auditória ba Relatóriu Prestasaun Kontas Partidus Polítiku, ba Orsamentu Subvensaun Públika tinan 2017... 536 DELIBERASAUN CNE 23/IX/201 APROVASAUN REZULTADU FINAL AUDITÓRIA BA RELATÓRIU PRESTASAUN KONTAS PARTIDUS POLÍTIKU, BA ORSAMENTU SUBVENSAUN PÚBLIKA TINAN 2017 Comissão Nacional de Eleições haktuir atribuisaun kompeténsia neébe mai hosi artigu 65, Constituição República Democrática de Timor-Leste, artigu, Lei Nú. 7/2016, Lei ba Orgaun Administrasaun Eleitoral, no Lei Nú. 6/200, Lei ba Rejime Jurídiku Finansamentu Partidus Polítiku nian. Haktuir pontu 2, artigu 3, kona-bá Organizasaun Kontabilístika, artigu 11, kona-bá subvensaun públika, artigu 13, kona-bá aprezentasaun kontas ordinária, no artigu 16, kona-bá apresiasaun ba konta sira husi Lei Nú. 6/200. Haktuir mos artigu 39 no 49, kona-ba Inspetoria Jeral Comissão Nacional de Eleições ho nia atribuisaun kompeténsia, iha Regulamentasaun Interna Comissão Nacional de Eleições, públika iha Série I Jornal da Repúblika RDTL data 17 Janeiru 2017, realiza servisu auditoria liu husi Departementu Servisu Auditoria Internu hodi halo verifikasaun ba relatóriu prestasaun kontas partidus polítiku tinan 2017 ba Partidu CNRT, FRETILIN, PD ho FRENTE MUDANÇA. Reuniaun refere realiza iha Comissão Nacional de Eleições iha Avenida 20 de Maio No. 45 Colmera Dili,Timor-Leste, ho Akta Númeru 50/CNE/201 hahu u realiza iha horas: 09:00-12:00. Reuniaun ne e prezide hosi Prezidente Comissão Nasional de Eleições Dr. Alcino de Araújo Baris, partisipasaun hosi Komisáriu/a sira iha Comissão Nasional de Eleições, Komisária Dra. Maria Virna Ermelinda Soares, Komisária Dra. Odete Maria Belo, Komisáriu Dr. Domingos Barreto ho Komisáriu Dr. José Agostinho da Costa Belo Pereira. Objetivu reuniaun ne e, hodi halo apresiasaun no homologasaun kona-bá Relatóriu Final Prestasaun Kontas Partidus polítiku husi Partidu CNRT, FRETILIN, PD ho FRENTE MUDANÇA neébe prepara no aprezenta hosi Departementu Servisu Auditoria Internu Comissão Nacional de Eleições, ho nune e ikus mai Comissão Nacional de Eleições halo apresiasaun, aprovasaun no delibera rezultadu auditoria ba Relatóriu Final Prestasaun Kontas Partidus Polítiku hanesan tuir mai ne e : 1. Rezultadu justifikasaun neébe aprezenta husi Partidu CNRT, FRETILIN, PD ho FRENTE MUDANÇA ba faze verifikasaun konta sira haktuir alinea 3, artigu 16 Lei Nú. 6/200. 2. Avaliasaun ba rezultadu Auditoria Relatóriu Final Prestasaun Kontas 2017. 3. Halo publikasaun ba rezultadu verifikasaun Relatóriu Final Prestasaun Kontas 2017 iha Jornal da Republika RDTL. Haktuir rezultadu sira iha leten, maka Comissão Nacional de Eleições konklui reuniaun ne e ho aprovasaun hanesan temi iha leten. Dili, 26 Setembru 201 Aprova hosi: Nú Naran Assinatura Observasaun 1 Prezidente CNE Dr. Alcino de Araújo Baris 2 Komisária Dra. Maria Virna Ermelinda Soares 3 Komisária Dra. Odete Maria Belo 4 Komisáriu Dr. Domingos Barreto 5 Komisáriu Dr. José Agostinho da Costa Belo Pereira Página 536

RELATÓRIU REZULTADU FINAL AUDITORIA ORSAMENTU PARTIDU POLÍTIKU BA TINAN FISKÁL 2017 I. INTRODUSAUN Tinan fiskal 2017, Governu aloka orsamentu ho total U$ 6.000.000.00 (Milaun ne en dollar amerikanu) ba partidu polítiku sira ne ebé hetan asentu iha Parlamentu Nasional. Partidu CNRT hetan kadeira 30 ho montante osan $2.769.230,77, Partidu FRETILIN ho montante osan $2.307.692,31 iha kadeira 25, Partidu PD iha kadeira hetan osan ho montante $73.461.54, no Partidu FRENTI-MUDANÇA hetan kadeira 2 ho montante osan $14.615,3. (Hare e iha grafiku) Orsamentu ba Partidu sira ne e mai hosi Orsamentu Geral Estadu (OGE) ne ebé integra iha orsamentu CNE nian ba tinan 2017 iha rúbrikatransferênsia Públiku. Iha lei Nú. 2/2016 kona-bá partidu polítiku no Lei Nú. 06/200 kona-bá rejimi Jurídiku Finansiamentu Partidu Polítiku hatu ur Prinsípiu sira kona-bá organizasaun kontabilidade nian hodi obriga partidu polítiku sira tenki aprezenta relatóriu finansiamentu no nia ezekusaun sira ba CNE ordinariamente. Bazeia ba Artigu 13.2 husi lei nú. 06/200 fo kompetênsia ba CNE hodi halo verifikasaun ba relatóriu konta partidu polítiku sira nian. Nune e CNE liu husi Plenaria hasai rezolusaun nú 3/200 kona-bá Arrecadação aplicação de recursos e prestação de contas dos partidos políticos hodi fasilita partidu polítiku sira ba uniformizasaun relatóriu subvensaun públika. Comissão Nacional de Eleições liu husi Departamentu Auditória Interna halo verifikasaun no averiguasaun ba relatóriu husi Partidu sira nian bazeia ba artigu 16.1, lei nú 6/200. Objetivu husi verifikasaun ne e atu asegura kontrolu hodi garante tranparânsia ba utilizasaun orsamentu partidu nian tuir kumprimentu legal sira liu hosi análiza ba dokumentu sira ne ebé partidu submete tuir padraun/sasukat ne ebé ekipa auditória elabora. Aleinde ne e iha mos sekuênsia fazeada aktividade servisu sira ne ebe efektua husi Depatamentu Auditoria CNE ne ebe deskreve iha tabela tuir mai: Página 537

SERVISU FAZEADA DESKRISAUN AKTIVIDADE SERVISU SIRA DATA OBSERVASAUN Faze Dahuluk Verifikasaun no analiza dokumentu Reverifikasaun dokumentu Aprezentasaun rezultadu verifikasaun preliminar Janeiro 201 Departamentu Auditoria (Prosesu verifikasaun pendente tamba iha eleisaun antesipada) 21 Maio - 19 Julho 201 Departamentu Auditoria (kontinua prosesu pendente) 23 Julho 201 IG CNE Aprezentasaun rezultadu verifikasaun ba plenária 25-26 Julho 201 CNE Plenária Faze Daruak Faze Da ikus Konfirmasaun irregularidades Aprezentasaun Justifikasaun faktus sira por escrita Verifika no Análize dokumental, Aprezentasaun rezultadu auditoria final ba Plenária 02,03 & 06 Agosto 201 Enkontru no vizita sede Partido Polítiku sira 07-23 Agosto 201 Partido Polítiku sira 12 Setembru 201 Departamentu Auditoria 26 Setembru 201 Desizaun Final no publikasaun Iha loron 26 fulan Setembru, Tinan 201 liu husi reuniaun Plenária extra ordináriu, Komisáriu/a sira halo apresiasaun no aprova rezultadu ba relatóriu auditoria final orsamentu subvensaun públiku ba partidu polítiku iha asentu parlamentar tinan fiskal 2017. II. OBJETIVU SIRA a) Objetivu Jerál : Atu hatene tuir kona-bá prosedimentos ba ezekusaun orsamentu Subvensaun Públika husi partidu polítiku sira nebe tenke utiliza tuir lei no regras ba prosedimentu sira ne ebé estabelese ona. b) Objetivu Espesífiku: 1. Atu verifika tenikamente lala ok tranzaksaun sira bazeia ba kontabilidade jerál nian; 2. Atu análiza fonte sira, gastu no patrimóniu sira tuir lei; 3. Atu afirma kona-bá kuantia hotu ne ebé dekore durante tempu/periodu ezekusaun; 4. Atu buka tuir evidénsia kona-bá reseita no gastu sira, ne ebé fó sai ona iha relatóriu finansa ho totál ne ebé pontual; 5. Atu buka tuir faktu sira kona-bá reseita no gastu sira ho saldu ne ebé ho koherénsia. III. AVALIASAUN TÉKNIKA BA KONTAS PARTIDU POLÍTIKU SIRA BAZEIA BA SASUKAT SIRA. Hodi fasilita avaliasaun téknika ba konta partidu polítiku sira, ekipa auditoria utiliza sasukat sanulu resin ida (11) ho nia valor Página 53

ka pontuasaun 1- tuir probelama ne ebé identifika, no hatuur mós valór final ne ebé klasifika hanesan tuirmai ne e: Diak Liu (5 0), Diak (70 4), Sufisiente (50 69) no La-diak ( 49). Iha rezultadu avaliasaun hatudu mós sinal no -. Sinal signifika partidu sira prienxe ona sasukat hirak ne e; Sinal - signifika partidu sira prienxe ona sasukat hirak ne e maibé prienxe balun seidauk lo os ou dokumentu balun la kompletu. Rezultadu avaliasaun téknika ba kontas partidu ida-idak tuir sasukat sanulu resin ida (11) mak hanesan tuirmai ne e: 1. PARTIDU CNRT Nú Sasukat sira Rezultadu Avaliasaun 1. Konta Bankária Prazu Apresentasaun relatóriu (45dias) antes 2. remata anu fiskal Data limiti (16 Novembru 2017) tuir prazu legal Aprsentasaun Relatóriu 3. hosi fulan-dezembru 2016 fulan-novembru 2017 4. Organizasaun Kontabilístika Análiza Reseita sira ka Fonte sira seluk tuir: a) Lei b) Modelu formuláriu 5. Prestasaun konta c) Auténtisidade dokumentu sira d) Prosedimentu ba transferénsia kontribuisaun sira Análiza dokumentu despeza sira: a) Resibu partidu balun sedauk hato o mai b) Resibu komérsiu iha ka lae c) Relatóriu ba atividade sedauk hato o mai 6. d) Asinatura ka karimbu hosi loja (iha ka sedauk hato o mai) e) Troka valór tuir hakarak f) Fotokópia resibu (mos ka la mos) g) Tip-ex ka fo er (iha ka sedauk hato o mai) h) Resibu dupla (iha ka sedauk hato o mai) i) Data tranzasaun (iha ka sedauk hato o mai, hanesan entre journál ho resibu) j) Autentisidade dokumentu sira - - - - Observasaun Valór 1. Francisco Kalbuadi Lay 2. Jacinto R. G. de Deus 3. Virgilio Marçal Smith Aprezentasaun Relatóriu la tuir prazu legal. Partidu aprezenta iha 1 Desembru 2017 5 Iha dokumentus ba despeza balun inkompletu ne'ebé refere ba : pontu, d, f no j. 6,5 Página 539

Transparânsia movimentu 7. osan (osan tama no osan sai) nota bankária no iha kaixa partidu. Rekonsiliasaun entre nota bankária no kaixa. partidu Diskrepânsia numérika (iha ka lae) 9. Informasaun ba Patrimóniu Partidu. Sede Partidu Jornal da República Dever Kolaborasaun: a. Meios Komunikasaun: Telefone: taka ka loke, simu ka la simu. Korespondênsia liu 11. husi surat: responde ka lae, subtánsia surat oinsá b. mentu ba ejijénsia klarifikasaun c. Kooperasaun Totál 91.5 2. PARTIDU FRETILIN Nú. Sasukat sira Rezultadu Avaliasaun 1. Konta Bankária 2. 3. Prazu Apresentasaun relatóriu (45 dias) antes remata anu fiskal Data limiti (16 Novembru 2017) tuir prazu legal. Apresentasaun Relatóriu hosi fulan-dezembru 2016 fulan-novembru 2017 - Observasaun Valór 1. José Maria dos Reis 2. Florentina C. P. M. Smith 3. Maria Angelica Rangel Aprezentasaun Relatóriu la tuir prazu legal. partidu aprezenta iha 31 Janeiru 201 5 4. Organizasaun Kontabilístika Análiza Reseita sira ka 5. Fontes ira seluk tuir: a) Lei b) Modelu formuláriu Prestasaun konta c) Autentisidade dokumentu sira d) Prosedimentu ba transferênsia kontribuisaun sira - Lakumpri 7,5 Página 540

6. Análiza dokumentu despeza sira: a) Resibu partidu iha ka lae b) Resibu komérsiu iha ka lae c) Relatóriu ba atividade sedauk hato o mai d) Asinatura ka karimbu hosi loja e) Troka valor tuir hakarak f) Foto kópia resibu (mos ka la mos) g) Tip-ex ka fo er (iha ka sedauk hato o mai) h) Resibu dupla (iha ka sedauk hato o mai) i) Data tranzasaun (iha ka sedauk hato o mai, hanesan entre journál ho resibu) j) Autentisidade dokumentu sira - Iha dokumentus ba despeza balun la kompletu ne'ebé refere ba : pontu f, 9,5 Transparênsia movimentu 7. osan (osan tama no osan sai) nota bankária no iha kaixa partidu. Rekonsiliasaun entre nota bankaria no kaixa partidu. Diskrepánsia numérika (iha ka lae) 9. Informasaun ba Patrimóniu Partidu. Sede Partidu Dever Kolaborasaun: a. Meios Komunikasaun: Telefone: taka ka loke, simu ka la-simu. 11. Korespondénsia liu husi surat: responde ka lae, subtánsia surat oinsá b. mentu ba ejijénsia klarifikasaun c. Kooperasaun Totál 92 Página 541

Nú. 3. PARTIDU PD Sasukat sira Rezultadu Avaliasaun 1. Konta Bankária - 2. 3. Prazu Apresentasaun relatóriu (45dias) antes remata anu fiskal; Data limiti (16 Novembru 2017) tuir prazu legal Apresentasaun Relatóriu hosi fulan-dezembru 2016 fulan-novembru 2017 - Observasaun 1. Mariano "Assanami" Sabino 2. Rui Menezes 3. Cristino Gusmão Apresentasaun Relatóriu la tuir prazu legal. partidu apresenta iha 21 Novembru 2017 Valór 4. Organizasaun Kontabilístika - orsamentu Presiza harmoniza Elaborasaun relatóriu no melhora liu tan. 5. 6. 7.. Análiza Reseita sira ka Fonte sira seluk tuir: a) Lei b) Modelu formuláriu Prestasaun konta c) Autentisidade dokumentu sira d) Prosedimentu ba transferênsia kontribuisaun sira Análiza dokumentu despeza sira: a) Resibu partidu iha b) Resibu komérsiu iha ka lae c) Relatóriu ba atividade sedauk hato o mai d) Asinatura* ka karimbu hosi loja e) Troka valór tuir hakarak f) Fotokópia resibu (mos ka la mos) g) Tip-ex ka fo er (iha ka lae) h) Resibu dupla (iha ka lae) i) Data tranzasaun (hanesan entre journál ho resibu) j) Autentisidade dokumentu sira Transparénsia movimentu osan (osan tama no osan sai) nota bankária no iha kaixa partidu. Rekonsiliasaun entre nota bankaria no kaixa partidu Diskrepánsia numérika (iha ka lae) - - - - - - Iha dokumentus ba despeza balun la kompletu ne'ebé refere ba : pontu b, c, d,no f Movimentu osan husi banku ba kaixa partidu presiza harmonia Iha diskrepánsia numérika balun entre saldo sira. Página 542 6 5 6 5,5 9 4

9. Informasaun ba Patrimóniu Partidu. Sede Partidu Dever Kolaborasaun: a. Meios Komunikasaun: Telefone: taka ka loke, simu ka la-simu. Korespondénsia liu husi surat: responde ka 11. lae, subtánsia surat oinsá b. mentu ba ejijénsia klarifikasaun c. Kooperasaun Totál 79.5 Nú. 4. PARTIDU FRENTI-MUDANÇA Sasukat sira Rezultadu Avaliasaun Observasaun 1. Konta Bankária - 2. Victor da Costa 1. Ricardo Nheu 2. 3. Prazu Apresentasaun relatóriu: (45dias) antes remata anu fiskal Data limiti ( 16 Novembru 2017). Apresentasaun Relatóriu hosi fulan-dezembru 2016 3. Maria Belinha Fernandes Partidu hato'o relatoriu tuir prazu legal15 Novembru 2017 Valór Organizasaun Kontabilístika fulan-novembru 2017 4. Organizasaun Kontabilístika - naton ona, maibe melhora diak liu tan 5. Análiza Reseita sira ka Fonte sira seluk tuir: a) Lei b) Modelu formuláriu Prestasaun konta c) Autentisidade dokumentu sira d) Prosedimentu ba transferênsia kontribuisaun sira Análiza dokumentu despeza sira: a) Resibu partidu iha b) Resibu komérsiu iha c) Relatóriu ba atividade sedauk hato o mai d) Asinatura* ka karimbu hosi loja Página 543 6 6

6. e) Troka valor tuir hakarak f) fotokópia resibu (mos ka la mos) g) Tip-ex ka fo er (iha ka sedauk hato o mai) h) Resibu dupla (iha ka sedauk hato o mai) i) Data tranzasaun (iha ka sedauk hato o mai, hanesan entre journál ho resibu) j) Autentisidade dokumentu sira - - - Iha dokumentus ba despeza balun la kompletu ne'ebé refere ba : pontu f, i no j. 7,5 Transparânsia movimentu 7. osan (osan tama no osan sai) nota bankária no iha kaixa partidu. Rekonsiliasaun entre nota. bankária no kaixa partidu Diskripânsia numérika (iha ka lae) 9. Informasaun ba Patrimóniu Partidu. Sede Partidu Dever Kolaborasaun: a. Meios Komunikasaun: Telefone: taka ka loke, simu ka la-simu. 11. Korespondênsia liu husi surat: responde ka lae, subtánsia surat oinsá b. mentu ba ejijénsia klarifikasaun c. Kooperasaun Totál 91,5 Página 544

IV. REKAPITULASAUN ORSAMENTU PARTIDU SIRA NIAN i. Balansu Orsamentu Partidu CNRT Página 545

ii. Balansu Orsamentu Partidu FRETILIN Jornal da República Página 546

iii. Balansu Orsamentu Partidu PD Página 547

iv. Balansu Orsamentu Partidu FRENTI-MUDANÇA Página 54

V. REKAPITULASAUN PATRIMÓNIU PARTIDU SIRA NIAN i. Balansu Patrimóniu Partidu CNRT BALANSU PATRIMÓNIU PARTIDU CNRT, 2017 $600,000.00 $540,240.70 $500,000.00 $400,000.00 $300,000.00 $200,000.00 $0,000.00 BENS IMOVEIS BENS MOVEIS ESTOQUES ii. Balansu Patrimóniu Partidu FRETILIN BALANSU PATRIMÓNIU PARTIDU FRETILIN, 2017 $60,000.00 $52,13.90 $50,000.00 $40,000.00 $30,000.00 $20,000.00 $,000.00 BENS IMOVEIS BENS MOVEIS ESTOQUES Página 549

iii. Balansu Patrimóniu Partidu PD BALANSU PATRIMÓNIU PARTIDU DEMOKRÁTIKU, 2017 $250,000.00 $206,39.40 $200,000.00 $150,000.00 $0,000.00 $50,000.00 BENS IMOVEIS BENS MOVEIS ESTOQUES iv. Balansu Patrimóniu Partidu FRENTI-MUDANÇA BALANSU PATRIMÓNIU PARTIDU FRENTI MUDANÇA, 2017 $90,000.00 $0,000.00 $70,000.00 $60,000.00 $50,000.00 $40,000.00 $30,000.00 $20,000.00 $,000.00 $1,763.20 BENS IMOVEIS BENS MOVEIS ESTOQUES VI. DEZAFIU 1. Partidu atu hato o relatóriu mai CNE la periodikamente (Trimestral) tamba ne e implika ba servisu auditoria nian butuk malu no konklui la tuir prazu ne ebé determina iha lei nú. 06/200. 2. Partidu la aprezenta planu asaun ba aktividade sirane ebé implika ba orsamentu; Página 550

3. Partidu sira laiha plafon aprovasaun orsamentu ba despeza; 4. Maioria partidu sira nia relatóriu gastu ba atividades iha Munisípiu sira balun la kompletu; 5. Partidu balu seidauk utiliza formatu ho efektivu no lolós; 6. Partidu falta de rekursu umanu ba área finansas, situasaun ida ne e implika ba eloborasaun relatóriu; 7. Partidu sira nia relatóriu maioria dokumentus resibu foto cópia balunla mós;. Erru ne ebé ekipa auditoria deteta husi partidu kuaze atu hanesan ho rezultadu auditoria dahuluk, mak hanesan : Resibu komérsiu balun laiha; Foto cópia resibu lamós; Asinatura, ka karimbu hosi loja nian balun laiha; resibu ka termo de entrega osan balun laiha assinatura entre parte rua fo o no simu; Kalkulasaun valór hosi resibu partidu nian ho totál osan ne ebé sai hosi kaixa la hanesan; Li-liu iha partidu ki ik sira resibu osan sai, balun la hakerek tama iha journal kaixa; Autensidade dokumentu sira balun laiha ; 9. Aprezentasaun prestasaun kontas la tuir prazu legal ne ebé determinadu iha lei;. Atrazu submisãun relatóriu partidu 2017 iha empase pokítika rai laran nian nebe kontinua ho prosesu eleisaun antesipada 201 fo implikasaun negativu (pauza) ba servisu auditoria interna CNE halao nia kna ar verifikasaun relatóriu prestasaun kontas. VII. OBSERVASAUN JERÁL Tuir observasaun hosi Ekipa Auditoria nota katak partidu polítiku sira demonstra kooperasaun no kolaborasaun ho diak, iha prekursu prosesu auditoria ne ebé ekipa CNE halao. Partidu sira iha duni vontade no esforsu makas hodi submete relatóriu mai CNE maske la kumpri prazu legal ne ebé iha. Partidu sira mós rekoñese kona-bá atrazu ne ebé iha maibe, sira mós aprezenta obstaklu ho dezafiu nebe durante ne e sira infrenta liu-liu kona-bá relatóriu atividade ba ezekusaun orsamentu hosi Munisípiu sira. Lideransa hosi partidu sira mós kompromete ho boa fé, atu hatudu dezempeñu diak iha futuru hodi bele aprezenta relatóriu tuir duni tempu ne ebé lei hatu ur. Iha tinan fiskal 2017 ekipa auditoria mós identifika erus hanesan iha relatóriu katak partidu sira presija melhora liu tan relatóriu tamba ekipa detekta nafatin failansu ka erru ne ebé hanesan ho tinan uluk sira liu ba. Signifika katak partidu sira ladun fo konsiderasaun ba rekomendasaun sira ne ebé durante ne e CNE hato o. VIII. REKOMENDASAUN SIRA 1. Partidu tenki hato o planu asaun bainhira utiliza osan Jornal da República subvensaun públika hodi nune e bele fasilita organizasaun, ezekusaun no kontrolu, orsamentu partidu nian ho diak; 2. Husu partidu polítiku sira tenki kria plafon ba tarjetu aprovasaun orsamentu despeza nian; 3. Sujere mós ba ekipa fiskalizador no verifikador partidu, atu halao sira nia funsaun ho efektividade tanba iha partidu balun ekipa refere ladun dezempeña ho máximu nian funsaun sira ho diak; 4. Ekipa fiskalizador no verifikador partidu tenki halao nian funsaun to o ba Munisípiu sira, tamba dala barak relatóriu despeza ba aktividade iha Munisípiu barak mak la kompletu, Aleinde ne e ekipa fiskalizador no verifikador partidu mós tenki avalía relatóriu hirak ne e molok hato o mai CNE; 5. Atu fasilita sistema ezekusaun orsamentu ne ebé diak presiza fó treinamentu kontabilidade báziku ba pesoal finansas iha nasional no munisípiu sira durante tinan ida dala ida nu mínimu, hodi nune e bele iha kapasidade no kuñesimentu diak ba jestaun no elaborasaun relatóriu partidu sira nian ne ebé mak hato o mai CNE; 6. Partidu iha obrigasaun atu organiza no utiliza formatu deskrisaun orsamentu ne ebé CNE uniformiza ona, atu nune e bele fasilita sistema kontrola ezekusaun orsamentu ne ebé diak no tuir padraun kontabilidade nian; 7. Lista patrimóniu tuan tenki haketak hosi patrimóniu foun, atu nune e CNE bele atualiza follow up kada tinan, aleinde ne e mós iha lista inventáriu patrimóniu nian presiza rejista sasán sira ne ebé kondisaun a at ona no leilaun;. Rekomenda ba partidu sira bele kria resibu internal atu bele fasilita relatóriu hosi suku (área rural) sira; 9. Sujere nafatin ba partidu polítiku sira tenki kumpri atu aprezenta relatóriu prestasaun konta tuir prazu legál ne ebé determina ona tuir lei;. Partidu sira tenke nomeia no identifika ho klaru pesoal finansas sira: tezoreiru, verifikador no autorizador sira ba ezekusaun orsamentu nian iha sira nia sistema ezekusaun inklui ba asinatura resibu no relatóriu sira finansas nian ne ebé submete mai CNE. 11. Rekomenda mós em kazu substituisaun ba pesoal sira nebe halo parte iha ekipa finansas tenke informa em eskrita ba CNE hodi bele iha konhesimentu no foti medidas ba formasaun atempada liu-liu ba pesoal nomeadu sira nebe konsidera foun. 12. Rekomenda ba partidu sira atu hato o relatóriu mai CNE periodikamente (Trimestral ka semestral). Dili, 2 Setembru 201 Aprova hosi Dr. Alcino de Araújo Baris Presidente CNE Página 551