Loron 100 Dahuluk. 16 Fevereiru toёчo 26 Maiu 2015. VI Governu Konstitusional ЁЦServisu ho Rigor no ResponsabilidadeЁЧ

Documentos relacionados
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS... KOMUNIKADU BA IMPRENSA

Timor-Leste MAIS CIDADANIA, MAIS DESENVOLVIMENTO. Mais e melhor intervenção local das Organizações da Sociedade Civil

Ekipa dezenvolve Kualifikasaun. Esperensia Dezenvolve Kualifikasaun Nasional no Kursu area Servisu Sosiàl Nivel de Juñu 2017

Helder Lopes Principal Economist and Chief of Staff Ministry of Finance

REJIME ATU REGULA NA IN BA BENS IMÓVEIS NE EBÉ LAIHA DISPUTA

Sertifikadu Investidór Certificado de Investidor. Kestionáriu Questionário

Deklarasaun Sosiedade Sivíl ba Enkontru Timor-Leste ho Parseiru Dezenvolvimentu iha Setór Dezenvolvimentu Ekonómiku 1 19 Juñu 2013

Pobreza no moris iha TL

Matadalan ba Orsamentu

TAMBA SÁ V GOVERNO KONSTITUSIONAL HAMOSU SEFI.?

AVALIASAUN BA SETÓR PRIVADU (SUMÁRIU)

Seja um bom cidadão, seja um novo herói para a nossa Nação Política e Estrategia do Investimento Fundo Petrolífero

REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTE PARLAMENTU NASIONAL

Komentáriu husi La o Hamutuk ba Enkontru Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste iha Jullu 2016

Komentáriu Sosiedade Sivíl ba Enkontru Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste iha Setór Ekonomia. 6 Juñu Konteúdu.

PM timoroan husu realizmu iha planeamentu ba Orsamentu Estadu 2017 nian

Komentáriu Ba Diresaun Jerál Estatístika - Ministériu Finansa Timor-Leste. Kestionariu Peskiza ba Atividade Negósiu 2015 Nian.

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN SISTEMA JUDISIÁL SUBMISAUN: EZBOSU LEI IMPRENSA VERSAUN DAHULUK

TRIBUNAL DE RECURSO Câmara de Contas

AVALIASAUN BA SETÓR NE E (SUMÁRIU): TRANSPORTE TERRESTRE/ESTRADA. 1. Dezempeñu, Problema, no Oportunidade sira iha Setór ne e

INTERVENSAUN BA PLENÁRIA EXTRAORDINÁRIA IHA PARLAMENTU NASIONAL KONA BA APRESIASAUN FOUN DEKRETO PARLAMENTU NASIONAL Nº20/III - OGE 2016

Observasaun Preliminariu KKFP kona ba Orsamento Geral do Estado 2009

Orsamentu Estadu 2012

Komponente PTM. Efeitu hosi Projetu Tasi Mane ba ekonomia no povu nia moris. Impaktu TMP ba sosio-ambiental. Projetu infrastrutura Petróleu Tasi Mane

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE GABINETE DO PRIMEIRO-MINISTRO DISKURSU HOSI SUA EXCELENCIA PRIMEIRU MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO

Proposta Reforma Lei Tributária Hs. Viriato Seac (2)

REZUMU ANÁLIZE JURÍDIKU

INFORMASAUN MERKADU TRABALLU LABOR MARKET OUTLOOK

Outubru 2011 Edisaun No. 4

Relatóriu husi Grupu Serbisu kona-ba Revizaun Periódika Universál*

KONVENSAUN INTERNASIONÁL KONA-BA DIREITU EKONÓMIKU, SOSIÁL NO KULTURÁL

Jornal da República. funcione como efectivo elo de ligação entre o Estado, a Sociedade Civil e os Parceiros de Desenvolvimento.

INTERVENSAUN POLITIKA BANKADA PARTIDO CNRT NIAN, IHA ÂMBITU RE-APRESIASAUN BA VETO POLITIKO BA OJE 2016, HUSI SUA EXCELÊNCIA,...

La o Hamutuk Institute Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Pergunta Taur Matan Ruak Francisco Guterres Lu-Olo

3/16/2017 BENVINDU. Observador Nasional no Konvidadus iha programa dezamina Informasaun Jeral ba Observador. Dili -STAE, 16 Marsu 2017

Liufali tan ITIE nian. Modelo transparência Timor-Leste nian

Proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) 2015 ba Polisiamentu Komunitariu Presiza Apoiu Polítika husi Parlamentu Nasional

Orsamentu Jerál Estadu no Sustentabilidade Ekonómiku

Reprezentante Espesial Sekretáriu-Jeral Nasoins Unidas nian ba Timor- Leste no Primeiru Ministru Repúblika Demokrátika Timor-Leste;

República Democrática de Timor-Leste Ministério da Agricultura e Pescas. Tékniku Kuda Fehuk Midar Ne ebé Di ak

1. Ha'u halo ona alerta katak investimentu daudaun nian labele sakrifika dezenvolvimentu aban-bainrua nian.

Reforma Polísia no Jéneru

OGE 2018 : BAZE LEGAL, MONTANTE, FONTES, FOKUS EXECUCAO, ALOKASAUN SEITORAL. Mericio Juvinal dos Reis AKARA (Secretario Estado Comunicacao Social)

Pareser husi La'o Hamutuk kona ba asuntu agrikultura no rai liga ho proposta orsamentu jeral Estadu 2015

INSTITUTO DE PETRÓLEO E GEOLOGIA DE TIMOR-LESTE, I.P. [TIMOR-LESTE INSTITUTE OF PETROLIU AND GEOLOGY] Dekreto Lei Numeru.

Konstrusaun Estadu ba tinan sanulu oin mai: Reflesaun kona ba esperiênsia no expektativas Timor-Leste nian kona ba konstrusaun Estadu

Submisaun Ba Prezidente da Repúblika Timor-Leste. Husi. La o Hamutuk. relasiona ho

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTER GABINETE DO PRIMEIRO-MINISTRO

Lei Fundu Minarai nian

Husi: Decio Ribeiro Sarmento, BMSc, MPH

PROGRAMA VIII GOVERNU KONSTITUSIONAL

Mandate of the Special Rapporteur on extreme poverty and human rights

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 5 JOVEN SIRA HO DEFISIENSIA

Relatorio ba Comissaun C Parlamento nian kona ba TSP II nia Missaun

Analiza Orsamentu Seitor Siguransa do Estadu ba Tinan 2012: Tuir Prespektiva Sosidade Sivil Nian

Jose Neves Samalarua

Analiza no monitor Orsamentu Jerál Estadu

PARLAMENTO NACIONAL BANCADA PARLAMENTAR DO PARTIDO DEMOCRÁTICO Rua Formosa Dili Timor Leste Tlp: /

DISKURSU EXSELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO IHA OKASIAUN SESAUN PLENÁRIA EXTRAORDINÁRIA DISKUSAUN NO VOTASAUN IHA JENERALIDADE BA

Série I, N. 42 SUMÁRIO. Jornal da República. Quarta-Feira, 23 de Novembro de 2011 $ 1.00 DIPLOMA MINISTERIAL NO. 23/ 2011.

DISKURSU SUA EXELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO NIAN IHA OKAZIAUN APREZENTASAUN PROGRAMA V GOVERNU KONSTITUSIONAL IHA PARLAMENTU

9 \1.?9 DEBATE age 2016 ~ INTERVENCAO INICIAL BANCADA FRETILIN

Orsamentu Jeral Estadu 2012 ha belit liu tan Malisan Rekursu ba Timor-Leste

DEKLARASAUN UNIVERSÁL DIREITUS UMANUS NIAN

Favor revee hikas projesaun husi reseita no despeza total bainhira ita-boot halo revizaun ba Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2015.

EPS Servisus móveis (App) manual

Deklarasaun Sosiedade Sivíl ba Enkontru Timor-Leste ho Parseiru Dezenvolvimentu iha 2012

Seksaun II: Análiza konabá Esbozu Lei Instituisaun Memória no mós Reparasaun

Demisaun Governu no Disolusaun Parlamentu Nasional

Surat posisaun Timor-Leste nian - TSDA nia Futuro

Dezenvolvimentu projetu infrastrutura sira no dezafiu ba implementasaun Lisensamentu ambientál iha Timor-Leste.

Folla de Dadus Projetu

Husi almamater ida, ho neon ida, hamutuk nu udar roman ba Timór-Leste

Ohin, Bankada Partido CNRT hakarak halo apresiasaun jeral no perspektiva global e politika ba OGE tinan 2013.

[SCAN HUSI FOTOKOPIA]

Submisaun Luta Hamutuk Orçamento Rectificativo do Orçamento Geral do Estado 2010

Submisaun Hamutuk Sosiedade Sivil-nian ba Ministeriu da Justisa kona-ba Anteprojecto Lei de Terras (Versaun Segundu) 19 Outubro 2009

Regulamenta atividades fiskalizasaun, observasaun no kobertura mediátika ba eleisaun Deputadus Parlamentu Nasional

BA PROPOSTA ORSAMENTU PARLAMENTU NASIONAL TINAN FISKAL 2014 Luta Hamutuk, Haburas Foundation, Fundasaun Mahein, CEPAD & TLMDC

PRESIDÊNCIA DA REPÚBLICA GABINETE DO PRESIDENTE

REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR LESTE PROVEDORIA DIREITUS HUMANUS NO JUSTISA

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE. Livru 1. Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun

LIAN FOUN: Juventude Timor-oan nia Envolvimentu iha Prosesu Polítiku

Lei n.º 3/2014 de 18 de Junu

Devisão Relações Publicas, Comunicação e Educação Civica. Agenda N 0 345/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kuarta-feira, 12 de Janeiro de 2011

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE POLICY BRIEF # 2 JOVEN MIGRANTE SIRA IHA SIDADE DILI

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN #1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA

Livru 6. Aprovadu. Fundus Espesiais. Orsamentu Geral Estadu Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun

Instituisaun Mídia Profisionál no Rekursu Jornalista iha Timor-Leste

SITUASAUN JUÑU TOO JULLU 2018

INFORMASUN KONA-BA POLÍTIKA RAI

UPDATE No.7 Sexta feira, 9 Março 2001 TRUST FUND BA TIMOR LOROSA E

UPDATE No.8 Segunda feira, 9 de Abril 2001 TRUST FUND BA TIMOR LOROSA E

Jornal da República. Quarta-Feira, 17 de Janeiro de 2018 SUMÁRIO

UPDATE No.6 Sexta feira, 9 Fevereiru 2001 TRUST FUND BA TIMOR LOROSA E

PROGRAMA V GOVERNO CONSTITUCIONAL NIAN LEGISLATURA

La o Hamutuk. Kestionáriu ba Partidupolítiku no Koligasaun sira iha EleisaunParlamentár Antesipada 2018

Transcrição:

Loron 100 Dahuluk 16 Fevereiru toёчo 26 Maiu 2015 VI Governu Konstitusional ЁЦServisu ho Rigor no ResponsabilidadeЁЧ

Retratu hosi Loron 100 Dahuluk Governasaun nian ЁЦServisu ho Rigor no ResponsabilidadeЁЧ Onra no previl ЋБjio boёчot mai hau hodi bele aprezenta relat Ћбrio retratu hosi loron 100 dahuluk VI Governu Konstitusional nian. Governu ida neёчe hariёчi iha sirkunstansia esepsional, no hau sente orgullu hodi dehan katak ami konsege atinje progresus neёчeb ЋБ signifikativus. Ami servisu ho rigor no responsabilidade, no ami halaёчo servisu ho forma neёчeb ЋБ efisiente no efetivu liu tan hodi f Ћб prestasaun servisu ba sira neёчebe ami servi, sidadaun Timor-oan hotu. Governu ida neёчe asumi funsaun iha tempu neёчeb ЋБ Timor-Leste iha situasaun paz no estabilidade, neёчeb ЋБ kresimentu ekon Ћбmiku balun rejista dadauk ona. Ami konsolida dadauk ona konkistas sira neёчe atu bele dignu hosi responsabilidade neёчeb ЋБ jerasaun tuan l ЋПderes rezist ЋДnsia sira f Ћб mai ami; neёчeb ЋБ foti opsaun hodi loke dalan governasaun ba jerasaun foun, atu ho ninia kbiёчit no abilidade t ЋБknika bele hasoru dezafius agora dadaun mosu no m Ћбs ba iha futuru. Ita transforma dadauk ona sosiedade timorense no kami Ћаa dadauk ona ba dalan prosperidade nian. Iha loron 100 nia laran, ami konsege fo kontinuidade ba tarefa boёчot atu assegura katak alunus barak tan bele hetan ona meza no kadeira atu tur hodi aprende, no professor sira bele hetan tan ona formasaun kona ba kurikulus escolares foun. Ami hah Ћт m Ћбs implementa Pakote Kuidadus Sa Ћтde Prim ЋЁria iha sentru no posto sa Ћтde hotu hotu, f Ћб m Ћбs atensaun espesial ba Sa Ћтde iha Fam ЋПlia sira nia leёчet, nuneёчe hodi bele asegura katak ema hotu bele iha asesu ba kuidadus sa Ћтde neёчeb ЋБ adekuadu. Ami servisu atu garante estradas diёчak liu no pontes barak tan neёчeb ЋБ ho kualidade, atu nuneёчe bele fasilita asesu sidadaun hotu-hotu nian ba iha servisu b ЋЁzikus esensiais, nuneёчe m Ћбs hodi hadiёчak distribuisaun p Ћтblika eletrisidade nian, asesu ba bee-m Ћбs no saneamentu b ЋЁziku. Ami m Ћбs hadiёчak dadaun ona infraestrutura nasaun ninian, hodi nuneёчe tau matan liu tan ba kualidade obras p Ћтblikas. Ami m Ћбs diversifika dadaun ona ita nia ekonomia no komesa investe iha sektor agr ЋПkola, hodi nuneёчe ita bele autosufisiente ona kona ba aihan no bele aumenta rendimentu no oportunidade servisu ba iha ЋЁrea rural sira. Ami m Ћбs mellora dadauk ona sistema governasaun nian, hodi introduz reformas ba iha sistema finanseiru, administrativu no lejislativu. Ami hakarak atu ami nia Administrasaun P Ћтblika sai profisional no robusta liu tan. Ita labele haluha katak, ita nia Nasaun forte, bainhira ita nia Povu m Ћбs forte. Ami halo ona promessa neёчebe ami intende atu kumpri duni. Ida neёчe mak loron 100 dahuluk. Ami empe Ћаadu nafatin hodi kontinua halaёчo servisu neёчeb ЋБ hahu tiha ona. Dr. Rui Maria de Ara Ћтjo Primeiru-Ministru Timor-Leste

Dezenvolvimentu Sosial Riku soin Timor-Leste nian lol Ћбs maka forsa Povu Timor nian. Povo forte signifika katak Nasaun m Ћбs forte, tanba neёчe mak hadiёчak liu tan servisu sa Ћтde, edukasaun no kualidade vida povu timor-oan sira nian mak esensial liu ba konstrusaun sosiedade ida neёчeb ЋБ justu no progresista. P.4

Kuidadus Sa Ћтde Prim ЋЁria Ami lansa no disemina tiha ona Matadalan ba Kuidadus Sa Ћтde Prim ЋЁria (KSP), neёчeb ЋБ iha pakote ida kompletu kona ba servisus esensiais ba sa Ћтde komunit ЋЁria, inklui m Ћбs vizita domis ЋПlio sira ho foku espesial ba Sa Ћтde Fam ЋПlia nian, hodi nuneёчe bele asegura direitu ba sa Ћтde ba sidadaun hotu hotu. N Ћтmeru foum ba emerj ЋДnsia ЁЦ110ЁЧ Iha ona n Ћтmerus foun ЁЦ110ЁЧ no ЁЦ3311044ЁЧ hodi bele halo xamadas m ЋБdikas urjentes. N Ћтmeru gratuitu, funsiona durante oras 24 nia laran, iha loron 7 semana nia laran tomak, no iha m Ћбs ligasaun ho pol ЋПsia no bombeiru sira. Ajuda ba Sidadaun Moras VIH/SIDA Halo tiha ona konstrusaun no inaugura ona Uma Rekuperasaun Sa Ћтde, ba sidadaun sira neёчeb ЋБ infetadu ho moras VIH/SIDA, projetu ida neёчe lidera husi Komisaun Nasional Kombate ba VIH/ SIDA Timor-Leste nian. Uma ida neёчe lokaliza iha T ЋПbar, hodi fo apoiu ba sidadaun sira neёчeb ЋБ portadores virus VIH/SIDA, liu liu ba ema hirak neёчeb ЋБ hetan deskriminasaun no estigma, liu husi akompa Ћаamentu m ЋБdiku no formasaun profisional hodi nuneёчe aban bainrua bele integra fila fali ba iha fam ЋПlia no komunidade. Kontas Bank ЋЁrias Servisus Sentrais Sa Ћтde nian Ami halo ona regulamentu no loke Kontas Bank ЋЁrias Ofisiais ba iha Servisus Sentrais Sa Ћтde nian iha munis ЋПpius hodi bele iha jestaun ba orsamentu neёчeb ЋБ f Ћб ba iha Delegasia Sa Ћтde 12, Ospital 6, Laborat Ћбriu Nasional no Institu Nasional Sa Ћтde nian, hodi bele hadiak no aumenta traspar ЋДnsia jestaun ba fundus sira neёчe. Ofisiais finansas besik ema nain 30 maka sai respons ЋЁvel ba movimentasaun no jestaun ba kontas bank ЋЁrias Minist ЋБriu Sa Ћтde nian neёчeb ЋБ simu ona formasaun neёчeb ЋБ adekuadu. Reabilitasaun Ospital Nasional Guido Valadares Fo kontinuidade ba reabilitasaun ba iha Unidade Pedi ЋЁtrika no Unidade Medisina Interna nian iha Ospital Nasional Guido Valadares (HNGV). Meza no Kadeira ba Alunus sira Distribui ona ba iha eskola b ЋЁzicas 381, meza ho kadeiras hamutuk 45.579, neёчeb ЋБ namkari iha munis ЋПpiu 12 no iha Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno, hodi nuneёчe bele ajuda aprendizajem ba alunus 350.000 resin sira iha eskolas baziku no sekud ЋЁriu. Formasaun Professores Kontinua fo formasaun kurikulum foun ba professores hamutuk 8.421 iha Ensinu Pr ЋБ-Escolar, no ba 1 Ђы no 2 Ђы ano Ensinu B ЋЁsiku iha munic ЋПpius 12 no Rejiaun Espesial Oe-cusse Ambeno, nuneёчe hodi bele hadiёчak kualidade ensinu no hodi hasaёчe liu tan kbiёчit ba iha literasia no kompet ЋДnsias ba iha matem ЋЁtika. TV Edukasaun Asina ona Akordu ida ho RTTL, EP. (R ЋЁdiu Televizaun Timor-Leste, Empreza P Ћтblika), hodi nuneёчe bele transmite loron loron programa edukativu sira neёчeb ЋБ produz husi Minist ЋБriu Edukasaun iha lian ofisial t ЋБtum ho portugu ЋДs. Vizitas Diagn Ћбstiku ba Eduksaun Ami halaёчo vizitas diagn Ћбstiko ba iha munic ЋПpios Laut ЋБm, Aileu, Ainaro, Liqui ЋЎa no Bobonaro no dadalia ho professor no funsion ЋЁrius administrativus sira, hodi nuneёчe bele hatene diёчak liu tan prioridades no estratejias hodi bele f Ћб resposta ba nesesidades edukativas iha n ЋПvel lokal ba tinan 2016. Reuniaun Extraordin ЋЁria dahuluk ba Ministrus Edukasaun CPLP sira nian Hafoin ita asumi Presid ЋДnsia CPLP nian, ami realiza reuniaun setorial ba dahuluk, hamutuk ho Ministros Edukasaun hotu hotu, neёчeb ЋБ ami fahe ba malu esperiensias no estabelese parserias hodi halo melloria ba sistemas edukasaun iha pa ЋПses CPLP nian, liu husi implementasaun Planu Estrat ЋБjiku ba P.5

Koperasaun Multilateral ba tinan 2015 toёчo 2020, neёчeb ЋБ aprovadu iha reuniaun ida neёчe. Programa Internasional ba Traballadores Konvidados Ami haruka ona traballadores (mane) 182 ba iha Coreia do Sul, hodi ba servisu iha ЋЁrea Pesca, Agricultura no Ind Ћтstria, no traballadores 89 (mane 61 no feto 28) ba iha Austr ЋЁlia, hodi serbisu iha ЋЁrea Ospitalidade, Turismu no Ortikultura. Vizita Inspeksaun Servisu nian Ami halao m Ћбs vizitas inpesaun servisu nian ba iha 428 estabelesimentus komersiais, nasionais no internasionais, neёчeb ЋБ ho total traballadores hamutuk 5,471 (sidadaun nasionais 4,232 no internasionais 1,239) iha Munic ЋПpius D ЋПli, Liqui ЋЎa, Manatuto, Viqueque, Maliana, Baucau, Same, Ermera, Ainaro, Aileu no Lospalos. Apoiu ba Instituisaun Solidariedade Sosial Halo tiha ona aprovasaun ba atividades no fundus ba instituisaun solidariedade sosial hamutuk 28, neёчeb ЋБ sei hetan apoiu husi Minist ЋБriu Solidariedade Sosial hodi fo asist ЋДnsia no asegura direitu no protesaun ba labarik, feto no ba ema neёчeb ЋБ ho defisi ЋДnsia. 13 Ђь Reuniaun Ministru Traballu no Assuntus Sosiais CPLP nian Ami halao 13 Ђь Reuniaun Ministru Traballu no Assuntus Sosiais CPLP, hodi kontinua diskuti pol ЋПtikas no t ЋБknikas kona ba Protesaun Sosial Integrada, inklui m Ћбs serguransa sosial. Aumenta m Ћбs ita nia ko Ћаesimentu t ЋБkniku, wainhira ita bele aprende modelu kona ba pr ЋЁtikas neёчeb ЋБ diёчak liu husi nasaun seluk, no ita aprezenta Deklarasaun T ЋПbar, ho nia respetivu Plano Asaun ba tinan rua oin mai, dokumentu ida neёчeb ЋБ asina husi Ministru Traballu no Asuntus Sosiais CPLP nian hotu hotu, neёчeb ЋБ iha m Ћбs dokumentu neёчe, integra kompromissus pol ЋПtikus neёчeb ЋБ asume ona iha ЋЁrea Protesaun Sosial no ba Ema Kiak. Konsellu dos Kombatentes da Libertasaun Nasional Aprova tiha ona org ЋЄnika Konsellu Nasional Kombatente Libertasaun Nasional hodi kontinua fo onra no dignifika ita nia Kombatentes Libertasaun Nasional sira nian. Loron Nasional Kombatentes Libertasaun Nasional Ita hili ona loron 3 fulan Marsu hanesan Loron Nasional ba Veteranus sira. Tinan tinan sei selebra ita nia ist Ћбria rezist ЋДnsia nian, no loron ida neёчe fo hanoin mai ita kontribuisaun veteranus Timor sira hotu hodi halo libertasaun Timor-Leste nian. Vizita Kombatentes Libertasaun Nasional Timor-oan sira ba iha Austr ЋЁlia Delegasaun ida deslokasa ba Austr ЋЁlia, kompostu husi Kombatentes Libertasaun Nasional ema nain 53 neёчeb ЋБ lidera husi l ЋПder ist Ћбriku rezist ЋДnsia nian, Kay Rala Xanana Gusm ЋЊo, neёчeb ЋБ halaёчo vizita ba iha Estadu 6 Austr ЋЁlia nian, no marxa hamutuk ho veteranus funu nain Australianus nian hodi komemora tinan 100 loron ANZAC. Asist ЋДnsia Apoiu ba Dezastres Naturais Fo apoiu ba fam ЋПlias hamutuk 584, v ЋПtimas husi dezastre naturais, liu husi fahe material konstrusaun sivil, nuneёчe sira bele hariёчi hikas fali sira nia hela fatin, iha munis ЋПpiu 9 (Ainaro, Bobonaro, Covalima, D ЋПli, Ermera, Laut ЋБm, Manatuto, Manufahi e Viqueque). Sosiedade Sivil Ami asina kontratu ho Organizasaun Sosiedade Sivil hamtuk 20, ho orsamentu besik 1.1 M liu husi Fundu Sosiedade Sivil, hodi bele promove grupu instituisaun no organizasaun sira neёчe iha prosesu dezenvolvimentu pa ЋПs nian. Selebrasaun Feto Timor nian Ita selebra Loron Internasional Feto nian, iha loron 9 fulan Marsu, hodi fo homenagem ba Feto Timor oan sira Munis ЋПpiu hotu hotu iha pa ЋПs laran. P.6

Pol ЋПtika Nasional ba Juventude Hakerek tiha ona Pol ЋПtika Nasional ba Juventude sira, neёчeb ЋБ agora dadaun iha hela prosesu konsulta. Prosesu ida neёчe sei hatur metin ba realidade jovem timor oan sira nian no sei estabelese padraun ba estratejias foun hodi bele lori dezenvolvimentu boot juventude sira ninian ba iha futuru. Grupu Kordenador ba iha Setor Juventude HariЁЧi ona Grupo Kordenasaun ba Setor Juventude nian (GCSJ), neёчeb ЋБ envolve parseirus nasionais no internasionais hodi servisu iha setor juventude nian, nuneёчe hodi bele fo apoiu ba implementasaun pol ЋПtika ЁШOne Gate PolicyЁЩ. Objetivu ida neёчe hodi konsentra no mobiliza rekursus neёчeb ЋБ iha atu atende ba iha nesesidades no projetus ita nia jovem sira nian, liu liu ba sira neёчeb ЋБ maka hela iha ЋЁreas remotas pa ЋПs nian. Konjuntu Desportu no M Ћтzika ba Eskola no Grupus Fo ona material desportu no instrumentu m Ћтzika nian ba eskola hamutuk 26 iha munis ЋПpius Dili, Viqueque no Manufahi, hanesan m Ћбs grupus munis ЋПpius Baucau no Bobonaru, atu nuneёчe jovem timor oan sira bele hasaёчe sira nia talentu no kreatividade natural liu husi desportu no m Ћтzika. hodi bele garante katak Timor Leste iha ona m ЋПnimu rekizitu hodi bele simu jogus ba pr ЋБ-apuramentu ba Kampeonatu Mundial neёчeb ЋБ sei halao iha R Ћтssia, iha tinan 2018. Arte no Kultura Unidade Implementasaun ba Akademia Artes no Ind Ћтstrias Creativas Kulturais, hahu funsiona iha fulan Abril nia laran. Akademia Arte no Ind Ћтstrias Kreativas Kulturais, iha futuru sei benefisia estudante hotu hotu neёчeb ЋБ hakarak partisipa iha karreira artes nian, ema sira neёчeb ЋБ halo est ЋЁtuas no profisionais kreativus pa ЋПs nian no profesores artes neёчeb ЋБ ho grau eskolaridade oin oin. Fortalesimentu Meius Komunikasaun Sosial nian Ami fo apoiu $0.5 M ba orgaun komunikasaun 14 no Asosiasaun Jornalista 1, hodi bele asegura diseminasaun informasaun boot liu, neёчeb ЋБ produs husi jornal, r ЋЁdiu no televizaun ba iha territoriu nasional tomak. Apoiu ba Desportu Fo apoiu deslokasaun ita nia atletas sira nian ba estranjeiru hodi bele reprezenta Timor-Leste iha eventus desportivus internasionais hanesan Atletismu, Taekwondo, Silat, Siklismu, Basquetebol, Boxe no Futebol. Liga Amadora Futebol Pa ЋПs nian ba dala uluk Estabelese ona Komisaun Pr ЋБ-Liga, kompostu husi prezidente ida no ho membru nain haat, hodi bele prepara no organiza kondisaun neses ЋЁriu hodi halo realizasaun kampeonatu futebol pa ЋПs nian. Reabilitasaun ba Est ЋЁdiu Munisipal Dili, Konklui ona Reabilitasaun Est ЋЁdiu Munisipal Dili, P.7

Dezenvolvimentu Infraestrutura Atu dezenvolve ita nia Nasaun, hodi bele iha ekonomia ida neёчeb ЋБ modernu no produtivu no hodi hamosu empregu, ita presiza hariёчi infraestrutura neёчeb ЋБ adekuadu. Maib ЋБ, eskala no kusto ba iha ita nia nesesidades tuir infraestrutura neёчe konsideravel tebe-tebes, nuneёчe maka iha nesesidade atu planeia no implementa ita nia programas infraestruturas ho forma ida efikaz no ponderada. VI Governu Konstitusional defini tiha ona prioridades hodi ejije profesionalismu, planeamentu neёчeb ЋБ diak, kontrolu ba kustus no relasaun diak entre presu ho kualidade. P.8

Projetus Fundu Infraestrutura nian Kontinua halao Projetus Infraestrutura B ЋЁzikas hamutuk 86 iha ЋЁreas Enerjia El ЋБtrica, Estradas no Pontes, Be no Saneamentu, Edif ЋПsius P Ћтblikus, Finansas, Edukasaun, Seguransa no Defeza no Agrikultura, ho finansiamentu hamutuk $ 40M hasai husi Fundo Infraestruturas. Projetu sira neёчe hotu engloba munis ЋПpius 12 no Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno. Halo tiha ona adjudikasaun no hetan ona aprovasaun husi Tribunal Kontas nian ba kontratu konstrusaun Autoestrada Suai-Bea ЋЎo: Seksaun I Suai-Fatukai/Mola. Sistema Abastesimentu Bee iha Manatuto Halo ona lansamentu ЁЦprimeira pedraёч ba projetu reabilitasaun no espansaun ba sistema abastesimentu bee iha kapital munis ЋПpiu Manatuto nian neёчeb ЋБ sei abastese bee-mos, iha oras 24 loron loron, iha sukus Sau, Ailili, Aiteas no Maabat. Kontadores Foun ba Eletrisidade Regulariza ona tarifa no halo instalasaun ba kontadores hamutuk 600 iha Oe-Cusse Ambeno no fahe ona kontadores foun hamutuk 5.000 ba iha munis ЋПpius Maliana no Baucau. Hatama ona 35% husi reseitas neёчeb ЋБ prev ЋБ ona ba iha tinan 2015, ho valor hamutuk $ 6.9M, no sei servisu hodi hakaёчas an nafatin atu komsumidor hotu hotu selu eletrisidade, hodi nuneёчe bele kontribui ona hodi aumenta reseitas estadu nian. Planu Mestre ba Transportes Finaliza tiha ona Plano Mestre ba Transportes sai hanesan baze ba investimentu no mellorias neёчeb ЋБ planeadu tiha ona ba setor ida neёчe. Seguransa Rodovi ЋЁria Hahu ona implementasaun ba medidas previstas iha Planu Asaun ba Seguransa Rodovi ЋЁria, hanesan halo fali instalasaun no ativasaun ba sem ЋЁforos iha kapital. Aeroporto Internasional Oe-Cusse Ambeno Halo ona lansamentu ЁЦprimeira pedraёч ba Aeroportu Internasional Oe-Cusse Ambeno, projetu ho valor neёчeb ЋБ besik $ 80M. Konsesaun ba Porto Tibar Apresenta ona iha Konsellu Ministrus pontu situasaun ba prosesu konsesaun Portu T ЋПbar nian, husi ekipa interministerial no hetan kolaborasaun husi Korporasaun Finanseira Internasional. Verifika ona antecedentes projetu no estrutura PPP nian, afetasaun husi riskus prinsipais, projesaun ba cash-flow, kustus projetu nian, benef ЋПsius ekon Ћбmicos, aspetus ambientais no sosiais, desizoens neses ЋЁrias no perfil konkorentes sira nian. Propostas ba Dezenvolvimentu Avalia ona propostas ba projeto infraestrutura, ho valor total $ 85.6 M, liu husi Aj ЋДnsia Dezenvolvimentu Nasional (ADN). Hafoin halo fila fali verifikasaun, kustu total proposta sira neёчe tun fali ba $ 55.7M neёчe reprezenta katak, halo poupansa ba Estadu besik $29.9M. Dezenvolvimentu ba Infraestrutura Halo inspesaun no halo aprovasaun pagamentu ba projetus infraestrutura nian hamutuk 57 iha munis ЋПpius 12 no iha Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno. Projetu sira neёчe engloba estrada no pontes, edif ЋПsius, irrigasaun, portus, aeroportu no protesaun kona ba be saёчe. Reabilitasaun ba Patrim Ћбnio Komunit ЋЁriu Asina ona kontratu 18 hodi halo reabilitasaun ba patrim Ћбniu komunit ЋЁriu ba iha setor edukasaun nian iha munis ЋПpiu Bobonaru. Habitasoens Pr ЋБ-Fabrikadas Halo ona konstrusaun ba abitasoens pr ЋБ-fabrikadas hamutuk 105 iha munis ЋПpius Viqueque no Liqui ЋЎa, hanesan parte husi kompromissu Governu nian kona ba inisitativa hodi dezenvolve ODM - Sukus. Rai hodi halo Habitasoens Foun iha Kovalima Identifika ona rai iha munis ЋПpiu Kovalima hodi halo konstrusaun ba abitasoens hamutuk 15; material konstrusaun sei utiliza tijolo lokal. P.9

Dezenvolvimentu Ekon Ћбmiku Agora dadaun, Timor-Leste hanesan Nasaun ida neёчeb ЋБ ho rendimentu baixu. Maib ЋБ ita nia Nasaun iha oportunidade ekon Ћбmikas neёчeb ЋБ boot no iha potensia hodi bele sai hanesan Nasaun ida ho rendimentu neёчeb ЋБ m ЋБdiu-aas toёчo 2030. VI Governu Konstitusional hakarak dezenvolve ekonomia ida ba iha merkadu neёчeb ЋБ boot, ho setor privadu ida neёчeb ЋБ forte no bele hamosu empregu, hodi nuneёчe bele garante m Ћбs ba setor hotu hotu bele hetan benef ЋПsiu husi rekursus naturais pa ЋПs ninian. Ita diversifika dadaun ona ita nia ekonomia no hodi bele alarga no moderniza ita nia setor agr ЋПkola, nuneёчe m Ћбs bele hariёчi ind Ћтstria turismu ida neёчeb ЋБ din ЋЁmiku, hodi bele enkoraja ba n ЋПveis superiores sira iha setor privadu no ind Ћтstrias intelijentes, inklui m Ћбs kresimentu no espansaun ba pekenas no mikroemprezas. P.10

Sistema Irigasaun Bulutu nian Halo ona lansamentu ЁЦprimeira pedraёч ba projetu irigasaun Bulutu nian, iha posto administrativu Laleia, munis ЋПpiu Manatuto, neёчeb ЋБ sei fo benef ЋПsiu ba fam ЋПlia 600 no bele hatama bee ba natar besik ektar 780. Projetu ida neёчe hetan finansiamentu husi Governu Japaun. Sentru Formasaun ba Eskola Teknika Agr ЋПkolas Inaugura tiha ona sentru formasaun eskola t ЋБknika agr ЋПkola Natarbora nian, munis ЋПpiu Manatuto no Maliana, munis ЋПpiu Bobonaro, ho hanoin atu hadiёчak kualidade ensinu no aprendizajem ba ko Ћаesimentus t ЋБknikos no halao pr ЋЁtika diak liu ba agrikultura. Formasaun ba Grupus Agr ЋПkolas Ami providensia formasaun b ЋЁzika ba grupo agrikultor 12, hamutuk ema 180, husi munis ЋПpio walu (Covalima, Manufahi, Aileu, Ainaro, Bobonaro, Manatuto, Ermera no D ЋПli), kona ba importansia hariёчi koperativas hodi iha asesu ba formasaun no asistensia teknika no finanseira Apoiu ba Komunidade Agr ЋПkola Implementa tiha ona Programa Sentru ba Dezenvolvimentu ba Komunidade Agr ЋПkola (SDCA) iha suku 40, no agora dadaun estabelese konversasoens ho grupo foun 20 iha suku neёчeb ЋБ iha rejiaun sentral, oriental no osidental pa ЋПs ninian. Konstrusaun Tanke ba Ikan Lele Kontinua halo konstrusaun tanke 48 ba ЁЦikan leleёч, tanke 8 iha suku ida idak, utiliza sistema modifikadu ida neёчeb ЋБ uza ЁЦlonaЁЧ, iha suku Seloi-Kraik (munis ЋПpio Aileu), iha suku Halekou (munis ЋПpio Bobonaro), iha suku Bucoli (munis ЋПpiu Baucau), iha suku Railaku munis ЋПpiu Ermera), iha suku Fatuhada (munis ЋПpiu D ЋПli) no iha suku Loes (munis ЋПpiu Liqui ЋЎa). Atividade ida neёчe hodi bele aumenta rendimentu no mellora nutrisaun ba fam ЋПlia balun ona. Sentru Produsaun ba Fini Inaugura tiha ona Sentru Produsaun ba Fini iha suku Triloka, munis ЋПpiu Baucau. Sentro ida neёчe, sei produz Fini ho kualidade ida neёчeb ЋБ diak, hodi bele fahe ba agrikultor sira iha munis ЋПpiu 12 no ba Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno. Assosiasaun Komersial Hodi Halo Fini HariЁЧi ona asosiasaun komersial 27 hodi halo fini iha munis ЋПpiu 12 no iha Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno, hodi nuneёчe Governu bele sosa fini ho kalidade neёчeb ЋБ diak, liu husi asosiasaun sira neёчe hodi fahe fali ba agrikultor sira no hadia produsaun agr ЋПkola bele sai diёчak liu tan. Emisaun Lisensa ba Ai-oan sira Fo sai ona lisensa no fahe ona ai-oan hamutuk 150.000 atu kuda iha area ida ho total ektar 200 iha munis ЋПpiu 12, hodi bele hatama reseita ba estadu hamutuk $ 29.037,57. Atualizasaun Baze Dadus ba Tratores Halo verifikasaun no atualiza ita nia baze de dados kona ba tratores m ЋБdios no pezadus iha munis ЋПpiu 12 no Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno, no konsege identifika katak tratores 163 maka sei operasional hela. Timor-Leste halo parte iha Espozisaun Universal Mil ЋЊo Ho partisipasaun Timor-Leste iha Expo Mil ЋЊo 2015, maka iha fulan 6 nia laran ita sei hatudu no promove ita nia pa ЋПs hanesan fatin turismu ida. Iha espozisaun neёчe pa ЋПzes hotu hotu agrupadus iha clusters no Timor-Leste tama iha cluster kaf ЋБ nian. Minist ЋБriu Agrikultura no Peskas m Ћбs lori espesialista ba Espozisaun neёчe hodi promove kaf ЋБ Timor, mina nu no mina kami. Formasaun ba Taksista iha Kapital HalaЁЧo tiha ona segunda formasaun ba taksista P.11

nain 220 iha sidade D ЋПli, neёчeb ЋБ iha formasaun neёчe koalia kona ba ЋБtika, atendimentu, normas no regras tr ЋЄnzitu nian, hodi hadiёчak servisus p Ћтblikus. Formasaun iha Ospitalidade Realiza ona Formasaun iha ospitalidade f Ћб ba traballador hamutuk 38 setor privadu nian iha area otelaria, ho hanoin atu mellora no aumenta kualidade atendimentu, rigor no profisionalismu iha ind Ћтstria turismu nian. Espozisaun Internasional Konstrusaun nian Ami organiza no realiza ona Expozisaun Internasional Konstrusaun nian, ho objetivu atu envolve parseirus setor privadu nasional no internasional hodi bele fortalese setor konstrusaun sivil. Konsege hetan empreza 83 hodi estabelese rede empreza nian ba empreza sira. Formasaun iha Setor Ind Ћтstria Ami f Ћб formasaun ba ema 104, feto 62 no mane 42, hodi halo produsaun tais (iha munis ЋПpiu D ЋПli), ba iha Jestaun no Marketing (iha munis ЋПpiu Manatuto no Liqui ЋЎa) no ba iha produsaun marmelada (iha munis ЋПpiu Aileu, Liqui ЋЎa no Manufahi). Projetu ЁШProsesamentu Lixu ba iha EnerjiaЁЩ Ami lansa ona projetu prosesamentu lixu iha T ЋПbar, neёчeb ЋБ bele hamosu postu servisu ba ema 300 husi prosesu rekolla, manuseamentu, triajem no prosesamentu lixu nian, neёчeb ЋБ bele produz enerjia ba sentral el ЋБtrica ida ho ninia kapasidade 25MW. Ami halaёчo dadaun pol ЋПtika ida neёчeb ЋБ maka bele responde ba nesesidades hodi jere residuos urbanus ho preokupasaun transversal atu garante sustentabilidade ambiental no protesaun ba sa Ћтde p Ћтblika. Sekretariadu T ЋБkniku Jestaun ba Lixu Estabelese ona Sekretariadu T ЋБkniku Jestaun ba Lixu, iha T ЋПbar, neёчeb ЋБ sai hanesan respons ЋЁvel ba dezenvolvimento mekanismu ba jestaun no prosesamentu lixu sira ninian. Sekretariadu T ЋБkniku ida neёчe sei m Ћбs asegura protesaun ba n ЋПvel sa Ћтde no ijiene iha komunidade sira nia leet. Sentru Loj ЋПstika Nasional HariЁЧi ona Sentru Loj ЋПstika Nasional (CLN) sai hanesan empreza p Ћтblika, neёчeb ЋБ fornese ona foz tonelada 2,284 ba komunidade sira iha munis ЋПpius 12 no iha Rejiaun Espesial Oe-Cusse Ambeno. Relat Ћбrio Atividades no Kontas Timor GAP nian Timor GAP aprezenta ba dahuluk iha Konsellu Ministrus relat Ћбriu atividades no kontas, tinan 2014 nian, neёчeb ЋБ halo tiha ona an ЋЁlize. Konsellu Ministrus f Ћб instrusaun atu Timor GAP dezenvolve Plano Estrat ЋБjiku no Planu Insvestimentu Finanseiru ida ba tinan 20 oin mai. Estudu Prospesaun Minarai Timor-Leste nian Empreza Schlumberger halo tiha ona estudu kona ba prospesaun Minarai nian iha Timor-Leste, neёчeb ЋБ sei fo kontribuisaun boot ba melloria pol ЋПtikas no estrat ЋБjias Governu nian kona ba ind Ћтstria esplorasaun minarai. Graduasaun ba Bolseirus Iha ona bolseirus nain 4 neёчeb ЋБ Lisensiadu ona iha ЋЁreas: Jeolojia, Minas no Kom ЋБrsiu, iha Universidade Indon ЋБsia, Austr ЋЁlia no Timor-Leste. Hakotu ona formasaun iha Country Familiarization Training ho Mission Aviation Fellowship husi primeiru pilotu timor oan neёчeb ЋБ graduadu iha Austr ЋЁlia. Ho objetivu maka atu prepara sira hodi kontribui ba dezenvolvimentu setores ho relevansia ekonomika ba pa ЋПs. P.12

Dezenvolvimentu Governasaun Boa governasaun no setor p Ћтbliku profisional ho kapasidade no respons ЋЁvel, importante tebes ba prestasaun servisus governu nian. Ita nia setor p Ћтbliku mak motor prinsipal ba kresimentu ekon Ћбmiku ba m ЋБdiu prazu, neёчebe estabelese bazes ba progressu ita nia pa ЋПs nian liu hosi dezenvolvimentu ita nia rekursus umanus no hosi jestaun ami nia programa infraestruturas nian. P.14

Programa Governu nian Membros VI Governu Konstitusional dedika hodi halo an ЋЁlize tuir setor ba programa sira neёчeb ЋБ komprometidu ona husi V Governu Konstitusional, hafoin identifika tiha pontu situasaun atual no aprova tiha ona Programa VI Governu Konstitusional nian hodi dezenvolve pa ЋПs. Reforma ba iha Administrasaun P Ћтblika Ita f Ћб passu uluk ona ho hanoin ida atu halo reforma ba ita nia Administrasaun P Ћтblika. Konjela lai rekrutamentu ba funsion ЋЁrius permanents foun no komesa rev ЋБ kuadru jur ЋПdiku, inklui Lei Funsaun P Ћтblika nian no Estatutu Funsaun P Ћтblika, ho parseria KFP no dirijente hotu hotu iha area Rekursus Umanus, nuneёчe m Ћбs Konsellu Ministru nomeia ona Prezidente Komisaun Funsaun P Ћтblika no Komisariu nain rua foun, hodi hein tomada de posse hamutuk ho nomeasaun Komisariu nain rua foun reprezentante husi Parlamentu Nasional. Auditoria Sosial Ami halaёчo I Konferensia Nasional kona ba Auditoria Sosial, ho tema ЁШLiu husi Auditoria Sosi ЋЁl atu Garante Partisipasaun Publiku hodi HadiЁЧak Prestasaun ServisuЁЩ, parseria ho Presid ЋДnsia Rep Ћтblika. Ami m Ћбs assina tiha ona memorandu ho FONGTIL Forum Organizasoens Naun Governamentais Timor- Leste atu halo efetivu liu tan prosesu Auditoria Sosial. Fundo Dezenvolvimentu Kapital Umanu Ami orsamenta osan total $1.8M ba iha programa bolsas no formasaun iha areas oin oin, hanesan ba medicina, enfermajem, jestaun, direitu, turismu, kom ЋБrsiu, enge Ћаaria, finansas, formasaun ba profesores no agrikultura, neёчeb ЋБ abranje besik benefisi ЋЁrius 4,500. Ami hahu ona halo mapeamentu ba rekursus umanus iha munis ЋПpiu ida idak, iha setor p Ћтbliku no privadu, nuneёчe hodi bele halo avaliasaun ba nesesidade timor oan sira nian ba iha kapasitasaun no ensinu. Reunioens Konselhu Ministrus Ami halo reuniaun Konsellu Ministrus dala 14 (ordin ЋЁrias dala 9 no estraordin ЋЁrias dala 5), aprova ona diplomas governamentais 40: Proposta de Lei 11, Dekretus-Lei 17 no Rezolusoens Governamentais 12. Programa Diagn Ћбstiku Nasional Ami hahu ona segunda faze ba Programa Diagn Ћбstiku Nasional kona ba kapasidade dezenpe Ћаu iha instituisaun p Ћтblikas, hanesan iha Minist ЋБriu Agrikultura no Peskas no Sekretaria Estadu ba Formasaun Profisional no Empregu. Ami m Ћбs analiza no diskute ona iha Konsellu Ministros resultadu no rekomendasaun Diagn Ћбstiku Nasional nian iha Minist ЋБriu Sa Ћтde no Minist ЋБriu Obras P Ћтblikas, Transportes no Komunikasoens, atu nuneёчe garante restasaun servisus p Ћтblikus ba sidadaun sira neёчeb ЋБ kualifikadu liu. Reforma Fiskal Ami rekruta ona Kordenador Reforma Fiskal nian, halao ona reuniaun dala barak ona ho Diresaun Impostus Dom ЋБstikus, Diresaun Impostus Petrol ЋПferus, SERVE, no unidade SI, hodi nuneёчe bele hetan tan informasaun kona ba sistema no prosedimentus rejistu ba emprezas no halo kriasaun ba kontas fiskais. Prosesu reforma fiscal halao dadaun hela. Reseitas Fiskais Ami halo ona kobransa ba reseitas fiskais hamutuk $ 18.3M, neёчeb ЋБ reprezenta ona 24% ba alvu neёчeb ЋБ maka hakarak atinje iha 2015 ($ 76.1M). Kualidade Ezekusaun Orsamental Ami introduz ona prosedimentus ezekusaun orsamental neёчeb ЋБ diak liu, no minist ЋБrius operasionais no instituisaun hotu hotu bele kria no aprova ona ЁШNotas de Boa Recep ЋЎ ЋЊoЁЩ (NBR) no hamosu m Ћбs Sertifikadu ba Despezas (SD), P.15

alterasoens sira neёчe bele ajuda Minist ЋБrius operasionais no instituisoens halaёчo sira nia prosesu pagamentu lais no efisiente liu. Ligasaun husi Planu, Orsamentasaun, Monitorizasaun no Avaliasaun Ezekusaun OJE Ami hahu prepara ona esbosu Dekretu-Lei ida kona ba Planeamentu, Orsamentasaun, Monitorizasaun no Avaliasaun ba Ezekusaun Orsamentu Jeral Estadu nian nian, ho objectivu atu garante ligasaun diak liu husi planu no orsamentasaun hodi define lol Ћбs indikadores dezempe Ћаu iha ezekusaun orsamentu nian hodi nuneёчe bele fasilita liu tan monitorizasaun no avaliasaun. Jornadas Orsamentais Ami halaёчo sorumutu ida kona ba ЁШJornadas OrsamentaisЁЩ, neёчeb ЋБ partisipa husi membrus Governu hotu hotu, Deputadus Komisaun C no Diretores Jerais Planeamentu nian, Finansas no Administrasaun, hodi determina prioridades nasionais no alokasoens orsamentais neёчeb ЋБ koresponde ba tinan 2016 no 2017. Konsellu ba Delimitasaun Fronteiras Mar ЋПtimas Estabelese ona Konsellu ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Mar ЋПtimas no nomeia ona Diretora Jeral foun ba Gabinete Fronteiras Mar ЋПtimas. Rekupera ona Dokumentus Interesse Nasional nian Alkansa tiha ona vit Ћбria ida ho devolusaun hosi Austr ЋЁlia dokumentus no materiais relasiona ho prosessu halao hela iha Tribunal Internasional Justisa nian, neёчebe apreende hosi ita nia konsultores jur ЋПdikus iha Canberra, liu hosi operasaun neёчebe realiza iha Dezembru 2013. Planu Implementasaun Sensus 2015 Halo ona an ЋЁlize ba Plano Implementasaun Sesus 2015, ho hanoin ida atu realiza resenseamentu ba populasaun no abitasaun iha Timor-Leste, inisiativa fundamental ida neёчe hodi ita bele hatene realidade sosial no ekon Ћбmika pa ЋПs nian. Semin ЋЁrio kona ba Konstrusaun Paz no Konstrusaun Estadu Ami realiza semin ЋЁrio ida kona ba Konstrusaun Paz no Konstrusaun Estadu neёчeb ЋБ halo parseria ho g7+ ho Universidade Nasional (UNTL), neёчeb ЋБ estabelese ona par ЋЄmetros hodi ita atu bele halo Segunda Avaliasaun kona ba Frajilidade iha Timor- Leste. Desentralizasaun Administrativa no Poder Lokal Aprova tiha ona iha Konsellu Ministros lejislasaun importante kona ba prosesu desentralizasaun administrativa no poder lokal nomeadamente Propostas de Lei Poder Lokal no Desentralizasaun Administrativa; Resenseamentu Eleitoral, Eleitoral Municipal, proposta Lei neёчeb ЋБ aprova primeira alterasaun ba Lei n Ђы 3/2004, loron 10 fulan Fevereiru kona ba Partidus Pol ЋПtikus, proposta de Lei neёчeb ЋБ aprova primeira alterasaun ba Lei n Ђы 3/2009, loron 8 fulan Jullu, kona ba lideransa komunitarias no sira nia eleisaun. IV Konferensia Internasional kona ba Desentralizasaun Administrativa no Poder Lokal Ami organiza IV Konfer ЋДnsia Internasional kona ba Desentralizasaun Administrativa no Poder Lokal, ho hanoin ida atu informa no esklarese ba ita nia sidadaun sira no ba ita nia parseirus sira kona ba prosesu desentralizasaun administrativa neёчeb ЋБ halaёчo dadauk hela ho nia import ЋЄnsia ba iha prosesu dezenvolvimentu no rekonstrusaun nasional. Kadernu Eleitoral Rekruta ona funsion ЋЁriu foun hamutuk 148 ba halao servisu ho STAE hodi halo resenseamentu ba eleitores no halo atualizasaun ba Baze de Dados Eleitoral nian, hodi nuneёчe ita bele halao resenseamentu ba eleitores foun. P.16

Akordo Koperasaun Eleitoral ho Tail ЋЄndia Asina ona akordo koperasaun ho Governu Tail ЋЄndia hodi f Ћб kapasitasaun ba funsion ЋЁrius STAE nian, hodi halo preparasaun ba pr Ћбsimu kalend ЋЁrio eleitoral Postu Militar iha Ata Ћтro Halo ona lansamentu ЁЦprimeira pedraёч ba projetu edifikasaun Postu Militar Ata Ћтro nian, neёчeb ЋБ prev ЋБ ona atu konklui iha tinan ida neёчe nia rohan. Operasaun Konjunta ЁШHanitaЁЩ Iha fulan Marsu hah Ћт Operasaun Konjunta ЁШHanitaЁЩ iha munis ЋПpiu Baucau, atividade neёчeb ЋБ la planifikadu ida, maibe neses ЋЁriu duni ba iha estabilidade, seguransa no hodi bele garante autoridade Estadu nian. Operasaun neёчe halaёчo tuir lei, ho regras empe Ћаamentu no respeito ba Direitus Umanus. Komando Foun PNTL nian Ami nomeia ona Komandante-Jeral foun no Komandante-Jeral-Adjunto foun PNTL nian, nuneёчe hodi garante funsionamentu normal instiruisaun seguransa nasional ida neёчe nian. Lei Migrasaun no Azilo Aprova ona iha Konsellu Ministrus Proposta Lei kona ba Migrasaun no Azilo, neёчeb ЋБ bele ajuda ita ona hodi konsolida pol ЋПtikas p Ћтblikas kona ba migrasaun. Proposta Lei ida neёчe hodi bele regula entrada, perman ЋДnsia no saida sidadaun estranjeirus no entrada no sa ЋПda sidadaun nasional sira iha territ Ћбriu nasional. Asistensia Legal Kontinua fo asist ЋДnsia legal, judisial no estrajudisial tomak no gratituita, liu husi Defensoria P Ћтblika, ba sidadaun hotu hotu neёчeb ЋБ laiha kbiёчit kona ba kustus justisa nian: Prosesu Kriminais 868 no Prosesu Sivis 192. Bilhete de Identidade Ami produz ona ЁЦBilhete de IdentidadeЁЧ iha munis ЋПpios Baucau no Ermera, neёчeb ЋБ timor-oan hotu hotu ho tinan 12 ba leten bele hetan ona ЁЦBilhete de IdentidadeЁЧ (BI). 3 Ђь Graduasaun ba Advogadus Privadus Liu husi Sentru Formasaun Jur ЋПdika Minist ЋБriu Justisa nian, ami halo graduasaun terseiru grupu ba Advogadus Privadus nain 32, neёчeb ЋБ iha kompet ЋДnsia ho nune sira bele hadiёчak liu tan sistema judisial iha Timor-Leste. Propriedades Estadu nian Ami regulariza uzu ba propriedade Estadu nian hamutuk 364, liu huisi kontratu arendamentu ba propriedade 206, konsede direitu ba uzu ba propriedades instituisaun estadu nian hamutuk 24, renova kontratu ba propriedades 64 no notifikasaun kona ba propriedades 70. Halo kobransa besik $0.5M husi rendas neёчeb ЋБ tama ba kofre Estadu nian. Kadastru Rai nian Konsegue rejista ona parselas rai nian 17.448 liu husi Projetu Sistema Nasional Kadastru nian, ho finalidade atu identifika klaru liu tan propriedade privadu sira, abandonadu no estatais iha terit Ћбriu laran tomak. Atribuisaun Rai ba Santa S ЋБ Aprova tiha ona resolusaun hodi halo atribuisaun ba Santa S ЋБ, direitu ba superf ЋПsie rai neёчeb ЋБ besik iha Igreja Motael, iha D ЋПli. Pedidu ba rai neёчe, mai husi Dioseze Dili ba Minist ЋБriu Justisa hodi halo konstrusaun, husi Igreja Kat Ћбlika Timor-Leste nian, edif ЋПsio adekuadu ida wainhira iha karik posibilidade Santo Padre mai vizita ita nia pa ЋПs. P.17

Akordo ho Santa S ЋБ Finaliza ona esbosu Akordu husi RDTL ho Santa S ЋБ iha vizita neёчeb ЋБ foin halaёчo dadaun ba Vatikanu. Prosesu neёчe halaёчo husi ekipa t ЋБknika ida, neёчeb ЋБ nia reprezentantes kompostu husi Minist ЋБrio Neg Ћбsius Estranjeirus no Koperasaun, Minist ЋБriu Edukasaun no Minist ЋБriu Justisa. Embaixada Foun Loke tan ona Embaixada foun iha Laos, Camboja, Myanmar no Brunei Darussalam, nasaun sira neёчeb ЋБ pertense ba iha ASEAN. Xefes Missaun Diplom ЋЁtikas Ami identifika no haruka ona lista Xefe Misaun Diplom ЋЁtika foun ema nain 14 ba Prezidente Rep Ћтblika no ami halo hotu tan ona lista ba diplomata foun neёчeb ЋБ sei ba halaёчo servisu Timor- Leste iha estranjeiru. Reuniaun Kordenasaun ho CPLP Ami halaёчo ona enkontro hitu kona ba kordenasaun dezenvolvimentu estrat ЋБjiku institusional no koperasaun ho Pa ЋПses neёчeb ЋБ Koalia Lian Portugues, hodi bele halo estudo relasionadu ho servisus administrativus ho lian portugu ЋДs iha setor Justisa nian. ASEAN Ita partisipa reunioens t ЋБknikas altu n ЋПvel nian iha Forum Regional ASEAN nian no sorumutu ho Sekret ЋЁriu-Jeral ASEAN nian, ho m Ћбs matenek sira seluk neёчeb ЋБ fo konsellu ba Timor-Leste kona ba implementasau programas no inisiativas hodi bele garante ita nia adezaun ba iha organizasaun ida neёчe. Inisiativa Transpar ЋДnsia iha Ind Ћтstria Estrativa iha S. Tom ЋБ e Pr ЋПncipe Ita ajuda S. Tom ЋБ e Pr ЋПncipe hodi lansa nia ITIE ba dahuluk ho asist ЋДnsia ITIE Timor-Leste nian. Kolaborasaun ida neёчe hodi kontribui diёчak liu tan ba fortalesimentu relasaun bilaterais entre Timor-Leste ho S. Tom ЋБ e Pr ЋПncipe, hodi nuneёчe bele m Ћбs reforsa prezensa Timor-Leste iha arena internasional. Asist ЋДnsia Umanit ЋЁria ba Nepal Ita kontribui ho osan hamutuk $0.5 M ba Nepal, neёчebe hetan rai nakdoko neёчeb ЋБ sobu pa ЋПs tomak, hodi bele ajuda v ЋПtimas ba dezastre no hodi apoia esforsu ajuda umanit ЋЁria. Asist ЋДnsia Umanit ЋЁria ba Vanuatu Ita fo apoiu osan ho total $ 1M ba Vanuatu, wainhira sira hetan siklone neёчeb ЋБ sobu arkip ЋБlagu ida neёчe, hodi bele ajuda v ЋПtimas no hodi apoia esforsus ajuda umanit ЋЁria nian. Relat Ћбriu Ezekusaun Orsamental Orsamentu Jeral Estadu ba 2015 Orsamentu Jeral Estadu Retifikativu (2015), ho valor tokon 1.570.000 d Ћбlares, aprova no promulga ona no ikus mai publika tiha ona iha Jornal Rep Ћтblika ho Lei N Ђы 1/2015, loron 13 fulan Abril, hodi bele f Ћб resposta ba Plano no Estrutura foun VI Governu Konstitusional. ToЁЧo loron 26 fulan Maiu 2015, taxa ezekusaun despezas nian hamutuk 34.1% no taxa neёчeb ЋБ mai husi reseitas nian hamutuk 31% husi total estimativa reseitas ba tinan fiskal tomak 2015 nian. P.18